Posted By Agnese on 2011. gada 10. janvāris
Pavisam drīz jau brauksim mājās no Grieķijas, bet vēl jāpastāsta par dažiem pasākumiem, kurus sanāca apmeklēt šeit un kuri atšķiras no mums tik pierastajiem.
Futbola spēle. Uzaicināja mani uz divu Grieķijas klubu – A.E.K. vs. Kavala – futbola spēli, par laimi ar noteikumu, ka par biļeti jāmaksā nebūs, jo izrādījās biļete maksā 25 eiro. Man tika paskaidrots, ka jāfano par A.E.K. Nonākam futbola stadionā Kavalā un bailīgi staigājam apkārt, lai atrastu īsto ieeju. Redzu kādus piecus lielos policijas autobusus, pie ieejām vairāki policisti ar aizsargmaskām un stekiem – godīgi sakot, sāku justies diezgan neomulīgi. Izrādās, Grieķu futbola fanus var salīdzināt angļu „soccer hooligāniem”. Katriem no abu komandu faniem ir atsevišķas ieejas un biļešu pārdošanas kases. Tiklīdz nonācām īstajā vietā, kur apkārt ņirbēja no dzelten-melniem futbola faniem, sajutāmies drošāk. Stadions bija diezgan pabriesmīga paskata, bet tas laikam tāpēc, ka šis nebija no tiem populārākajiem. Spēles laikā uz laukuma tika mesti visādi papīri, pudeles, patiesībā viss, kas pa rokai, ejot prom lidoja pat soliņš. Un apturēt šos trakos fanus nav pa spēkam nevienam. Ļoti nepatika tas, ka fani lietoja stiprus lāzerus, lai apžilbinātu spēlētājus uz laukuma. Tribīnēs starp abu fanu pūļiem, protams, bija vesela rinda policistu, lai novērstu iespējamās nekārtības. Toties saukļi, dziesmas un dzeltenie dūmi gan bija iespaidīgi. Beigās lai tiktu projām no stadiona, vispirms tiek izlaisti vienas komandas, tad otras komandas fani.
Teātris. Par Teātri Dramā sauc klubu, kas nav tipisks deju/izklaides klubs. Tā ir vieta, kur var iet klausīties dzīvo grieķu mūziku. Šī bija vieta, kur es pirmo reizi redzēju „lidojošās puķes”. Šajā klubā ir galdiņi, var pasūtīt dzērienus, parasti tā ir pudele visam galdiņam, apkārt staigā fotogrāfs, kurš vakara beigās izdala bildes un ir iespēja tās iegādāties – viena bilde 5 eiro. Par „lidojošajām puķēm” – tās ir, laikam, visbiežāk neļķes, precīzāk, neļķu galviņas. Viens pīts šķīvītis ar neļķēm maksā 5 eiro. Ja tev dziedātājs, kas atrodas uz skatuves patīk, tu viņam uzmet virsū neļķes. Citi nopērk arī 5 šķīvjus un met neļķes dziedātājam ar visiem šķīvjiem. Atēnās, kad uzstājas kāds Grieķijas slavens dziedātājs, uz skatuves nereti ir pat 50 cm bieza kārta ar neļķēm. Kad prāts jau jautrāks, Grieķu sievietes dejo arī uz galdiem, neslēpšu, ka arī es iemēģināju deju uz galda. Kad atskan viena no tradicionālajām grieķu dejām, visi kā traki metas uz skatuves, lai izveidotu apļus un dejotu šo deju. Jā, jā – es arī iemēģināju.
Pasākums Kali Vrissi ciematā. Pēdējā brīdī tomēr izlemju, ka jādodas uz šī ciemata tradicionālajiem svētkiem, jo esmu taču Grieķijā! Aizbraucu un redzu pa ielām staigājošus briesmoņus – vīrieši, sievietes un bērni dzīvnieku ādas maskās, apkārušies ar milzīgiem govju zvaniem pieskandina ciematiņa ielas, baida un draudzīgi iekausta garāmgājējus. Šie briesmoņi baida prom ļaunos, kā rakstīts bukletiņā: persons of any age, disguised in goatskins, their faces smudged with soot or totally hidden under long-tipped hoods march around the village streets, singing, dancing, drinking and making deafening noise thanks to their own screams and huge cowbells they carry as an integral part of their disguise outfit. Jā, šie govju zvani patiešām bija lieli – apmēram 30 cm garumā un visi četri vai pieci kopā sver 24 kg, tā man pastāstīja viens no briesmoņiem, kurš uz brīdi bija apsēdies iemalkot dzērienu. Un jā, kālab lai viss ciemats nebūtu iereibis, ja centrā ir vīna strūklaka – tek vīns, blakus stāv glāzītes un droši drīksti dzert cik tev tīk. Turpat, pāri ielai, tiek ceptas desiņas un visiem garāmgājējiem ir iespēja tikt pie hotdoga par baltu velti. Jāsaka, ka briesmoņiem es noteikti bija mīļākā persona, kuru baidīt, jo katru reizi iespiedzos. Tāpat es saņēmu sitienus pa galvu un muguru, kā arī tiku aplaistīta ar ūdeni, bet tas viss jau piederas pie rituāla.
Ziemassvētki Dramā. Drama kopumā ir visai maza un garlaicīga pilsēta, bet Ziemassvētku laikā šeit ir ļoti, ļoti skaisti. Centrālais pilsētas parks pārtop par „Dramas sapņu pilsētiņu”. Tur tiek uzceltas daudzas mazas mājiņas, kurā katrā ir kaut kas savādāks. Ir karstvīna mājiņa, suvenīru mājiņa, saldumu mājiņa, ēdienu mājiņa, krepu mājiņa (tradicionālais saldums) un liela skatuve pasākumiem, kur uzstājas grupas, dzied kori un notiek pasākumi bērniem, cauri pilsētai kursē vilcieniņš, kas piedāvā 5 minūšu braucienu cauri Dramai par velti trīs dažādos maršrutos, ir iespēja iziet cauri tunelim, kur attēlots Mazā Prinča stāsts. Šī pilsētiņa ir kā brīnums pirms Ziemassvētkiem, kur tiešām var noraut īstu Ziemassvētku sajūtu, ko šad tad gadās pazaudēt.
Santa Barbaras svētki. Svētki, kad tukšā Drama ir cilvēku pārpildīta. Svētki, kad Santa Barbaras parciņa dīķī tiek ielaistas pašdarinātas laiviņas ar svecītēm un tiek sagaidīts Ziemassvētku vecītis jeb Agios Vasilis. Interesanti ir tas, ka Grieķu Ziemassvētku vecītis ierodas nevis ar kamanām vai briežiem vai atnāk ar kājām, bet atbrauc ar laivu. Nākamajā dienā dīķītis gan izskatās pabriesmīgi – pilns ar putoplasta laiviņām un pīlēm, kas ezera vidū ir neizpratnē par to, kas notiek. Ir dažādas laiviņas – mazas, lielas, vairāki Titāniki, baznīcas veidolā, krāsotas, līmētas, ar gliteriem… laiviņas peld no viena dīķa uz otru, krīt no ūdenskrituma un aizdegas, bet nenoliegšu, ka skats ir ļoti, ļoti skaists.
Category: Grieķija |
No Comments »
Birkas: Drama, Grieķija, mūziciņa, party, svetki
